Latvijas Bankas eksperti brīdina, ka iecere ļaut iedzīvotājiem priekšlaikus izņemt otrā pensiju līmeņa uzkrājumus var dārgi izmaksāt visai sabiedrībai. Ja šāds lēmums tiktu pieņemts, valstij, visticamāk, nāktos palielināt darbaspēka nodokļus, lai spētu izmaksāt pensijas nākotnē.
Speciālisti uzskata, ka pašreizējā sistēma ar trim pensiju līmeņiem ir vienīgais drošais veids, kā pasargāt cilvēkus no nabadzības vecumdienās. Galvenais iemesls bažām ir demogrāfiskā situācija, jo strādājošo skaits sarūk, bet pensionāru kļūst vairāk.
Kāpēc pensiju sistēma ir apdraudēta?
Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Tkačevs norāda uz divām būtiskām tendencēm, kas maina mūsu nākotni. Pirmkārt, iedzīvotāju skaits Latvijā turpina samazināties, kas nozīmē, ka būs arvien mazāk nodokļu maksātāju. Otrkārt, pateicoties medicīnas attīstībai, cilvēki dzīvo ilgāk. Tas ir pozitīvi, taču no ekonomikas viedokļa tas nozīmē, ka valstij būs jāizmaksā pensijas daudz ilgāku laiku nekā iepriekš.
Šobrīd situācija vēl izskatās relatīvi stabila – uz vienu pensionāru ir aptuveni 2,6 darbspējīgi cilvēki. Tomēr prognozes rāda, ka nākotne būs skarbāka. Tiek lēsts, ka ap 2060. gadu uz vienu pensionāru būs vairs tikai pusotrs strādājošais. Ja paļausimies tikai uz tekošajām nodokļu iemaksām, ar to nepietiks, lai nodrošinātu cieņpilnas vecumdienas. Tieši tāpēc fondētie uzkrājumi jeb otrais un trešais pensiju līmenis ir tik svarīgi – tie kalpo kā drošības spilvens, ko katrs uzkrāj sev pats.
Igaunijas mācība un kaimiņu pieredze
Diskusijas par naudas izņemšanu nav radušās tukšā vietā, jo līdzīgi procesi notiek pie kaimiņiem. Igaunijā pirms dažiem gadiem iedzīvotājiem tiešām atļāva izņemt savus otrā līmeņa uzkrājumus. Rezultātā ap 150 tūkstoši cilvēku izvēlējās šo iespēju, kopā izņemot vairāk nekā miljardu eiro.
Dati rāda, ka lielākā daļa šīs naudas netika investēta tālāk. Cilvēki to iztērēja ikdienas pirkumiem, sadzīves tehnikai, jaunām automašīnām vai parādu segšanai. Bija pat gadījumi, kad nauda nonāca azartspēļu zālēs. Tas nozīmē, ka šiem cilvēkiem vairs nav papildu uzkrājumu vecumdienām, un viņi būs pilnībā atkarīgi no tā brīža valsts budžeta iespējām. Arī Lietuvā nesen ieviesta līdzīga iespēja, taču eksperti pret to izturas kritiski. Šobrīd finanšu tirgos valda nemiers, tāpēc uzkrājumu izņemšana tagad nozīmētu to pārdošanu par zemāku cenu, kas iedzīvotājiem nav izdevīgi.
Ko darīt ar 10 miljardu eiro uzkrājumu?
Latvijas pensiju sistēmas otrajā līmenī šobrīd ir uzkrāti vairāk nekā 10 miljardi eiro. Tā ir milzīga summa, kas piesaista sabiedrības uzmanību. Portālā “Manabalss.lv” tūkstošiem cilvēku ir parakstījušies par to, lai šo naudu varētu saņemt jau tagad. Tomēr Latvijas Bankas speciāliste Aija Brikše uzsver, ka īstermiņa svārstības tirgos nevajadzētu uztvert kā draudu.
Pensiju pārvaldnieki pastāvīgi pielāgo savas stratēģijas, lai izvēlētos drošākus veidus, kur ieguldīt naudu. Pat ja šobrīd ģeopolitisko notikumu dēļ tirgos redzams kritums, ilgtermiņā uzkrājumi mēdz atgūties un augt. Priekšlaicīga naudas izņemšana “noēstu” šo nākotnes izaugsmi. Ja mēs tagad likvidētu šo sistēmu, valstij nebūtu citas izvēles, kā vien celt nodokļus tiem, kuri strādā, lai nosegtu radušos caurumu budžetā un pasargātu vecāka gadagājuma cilvēkus no galējas nabadzības.
Izvēle starp “tagad” un “vēlāk”
Diskusija par pensiju uzkrājumiem ir izvēle starp tūlītēju vajadzību apmierināšanu un stabilitāti nākotnē. Eksperti atgādina, ka pensiju sistēma nav veidota īstermiņa patēriņam. Tās mērķis ir nodrošināt, ka brīdī, kad cilvēks vairs nevarēs vai negribēs strādāt, viņam būs līdzekļi iztikai.
Šobrīd esošais modelis ir veidots tā, lai iedzīvotāji saņemtu vairāk, nekā to teorētiski atļautu sarūkošais strādājošo skaits. Ja šo ķēdi pārtrauc, visa nasta uzgulstas uz valsts budžetu un nodokļu maksātāju pleciem. Tāpēc Latvijas Banka aicina saglabāt vēsu prātu un nepieņemt lēmumus, kas varētu radīt neatgriezeniskas sekas pēc desmit vai divdesmit gadiem.
